Autors: Dr. Atis Karulis
Prostatas vēzis. Par ko runāsim un vai runāsim?
Prostatas vēzis mūsdienās ir izvērties par mediju medicīnas tēmu reitinga vienu no līderiem. Ir tam objektīvi iemesli – slimības biežums un jauni atklājumi šīs slimības jomā, gan arī subjektīvi – vīrieša attieksme pret šo jūtīgo tēmu un starp paziņām klīstošajām baumām un nostāstiem.
Mūsdienās lielāko daļu informācijas mēs iegūstam internetā, bet šai jomā īpaši daudz iespēju Latvijas portālos nav.
Ir dažas ar medicīnu saistītas mājas lapas, kas sniedz oriģinālu (t.i. pašu radītu) informāciju, piemēram, urologs.lv, pārsvarā tie ir periodikas rakstu kopijas.Trešo avotu sastāda ar medicīnu saistītu portālu forumos atrodamā sadrumstalotā informācija. Bez šaubām informāciju var meklēt ārzemju forumos un kliniku mājas lapās, bet te jārēķinas ar valodu šķērsli, kas gan vairs nav galvenā problēma, vairāk ar dažu medicīnisko situāciju dažādiem risinājumiem, kas katrā valstī var atšķirties dēļ valsts ekonomiskās attīstības un medīcinas pakalpojumu apmaksas īpatnību dēļ.
Uro mājas lapā mēģināsim kaut nedaudz uzlabot, apvienojot divas sastāvdaļas: profesionāļu informāciju ( ne tikai Uro urologu, bet ceru arī uz kolēģu aktivitāti) un interesentu ( pacientu, radinieku) jautājumiem. Atbildot uz Jūsu jautājumiem arī veidosies prostatas vēža sadaļa mūsu mājas lapā.
Prostatas vēzis. Diagnostika.
Būtiskākais katras slimības diagnostikā ir tās savlaicīga diagnostika. Prostatas vēža diagnostika balstās uz 4 “vaļiem” : pacienta sūdzībām un ģimenes saslimšanām, digitāli rektālas izmeklēšanas, PSA (prostatas specifiskā antigēna) un tēmētas prostatas biopsijas. Pēc diagnozes noteikšanas tiek izvēlēta tālāka terapijas taktika, kā tagad saka slimības pārvaldīšana (management). Mūsdienu pieeja ir tāda, ka šī terapijas taktika vai slimības pārvaldīšana ir kopīgs ārsta un pacienta lēmums ( ja lasāt angliski shared decision).
Nedaudz sīkāk par katru no diagnostikas punktiem:
1) agrīni prostatas vēzis nedod sūdzības, bet to parādīšanas, kas pārsvarā saistīti ar mikcijas traucējumiem, ļauj izslēdzot labdabīgus un neirogēnus mikcijas traucējumus, saglabāt piesardzību onkoloģiskā plānā. No anamnēzes būtisks jautājums ir par radinieku slimošanu ar prostatas vēzi.
2) digitāli rektālā izmeklēšana. Ja nav veikts šis izmeklējums, tad Jūsu talākās izmeklēšnas kvalitāte ir apšaubāma.
3) PSA. Analīzei nav vienas normas visiem vīriešiem, kā to pārsvarā var redzēt uz laboratorijas slēdzienim. Plus vēl analīzi var mainīt arī labdabīgas izmaiņas, iekaisumi, manipulācijas, specifiska fiziskā slodze. Tāpēc nebūtu labi apmierināties ar analīzes pašnovērtējumu. Tas nereti rada kļūdas.
4) Prostatas biospija ir vienīgā pierādošā prostatas veža diagnostikas metode. Būtiskis punkti veicot prostatas biopsiju būtu
– pareizs laiks biopsijas veikšanai
– tēmēta prostatas biopsija, nevis sistēmiska prostatas biopsija
– biopsijas materiāla pareiza savākšana un nosūtīšana
– akreditētas histoloģiskās laboratorijas patologa slēdziens, kas ietver par katru bioptātu vismaz 4 rādītājus